Pirts vecmāmiņai

Kad tuvojas vecmāmiņu, vectētiņu jubilejas, tuvinieki sazvanās, sazinās un prāto, kā darīt, kā būt - kas brauks, kad brauks un pēc kā? Kā īsteni iepriecināt cilvēku, kurš gados vairs nav jauns? Kā pasniegt veselu maisu mīlestības, lai pietiktu ilgākam laikam, jo bieži vien dzīvojam šķirti no saviem vecvecākiem, ar kuriem bērnībā esam bijuši kopā mēnešiem un ne retajam vecvecāki bijuši arī auklētāji un audzinātāji vecumā, kad vēl nedomājām, vai pirtī iesim pliki vai apģērbti.

Man bija radusies ideja, kā iepriecināt savu vecmāmiņu (viņa ir arī vienīgā no visiem maniem vecvecākiem) un varbūt kādam noderēs šī pieredze.

Dzimšanas diena mūsu omai, kā mēs viņu saucam, ir septembrī. Viņa ir dzimusi savās tēva mājās laukos Gulbenes pusē, darījusi visus lauku darbus vecāku saimniecībā, mācījusies Rankas mājturības skolā, audusi un izšuvusi, visu mūžu gardi gatavo ēdienus, cep kūkas, rīko godus un ir ar neredzamām saitēm saistīta ar savu lauku zemi, asinīm un sviedriem slacīto (tie ir viņas vārdi).

Iedomāju, ka viņai patiktu tāda īpaša pirts reize, kurā parūpētos par viņas labsajūtu. Jā, mana oma ir pirtī gājēja, savulaik jau tā vien mazgājās un balti kļuva viņas vecāku mājās un arī tagad mums Gulbenē visa mazgāšanās notiek pa pirti, kā gan citādi.

Pirtī ir tāda rāmāka gaisma, ūdens tvaiks, augu aromāts un tad šķiet tā vienkāršāk un vieglāk otram pieskarties, medu iemasēt un kaut vai piedāvāt kājas siltā ūdenī izsildīt. Jo ne vienmēr ikdienā esmu tāda mīlīga kā liepu lapiņa, kas pieglaužas un samīļo... un pat tad, kad būšu, pirts iešana prasa ilgāk palutināt, vairāk piedomāt  un reizē iedod lielāku artavu laimes.

Piedāvāju savai omai kopīgi braukt uz mežu pēc zariem slotām un citiem augiem, ko abas ņemsim līdzi viņai domātajā pirtiņā. Atceros to rītu - pieklājības pēc ierunājos arī savam brālēnam, saviem bērniem, vai viņi gribētu braukt uz mežu līdzi, ja jau tāda braukšana būs. Nē, nē, kāds nu kuram tas skrienamais tādā jaukā septembra dienā bija, kas to lai atceras, bet līdzi braucēju nebija.

Kā nu iekrita, tā bija un abas ar omu laidāmies pa Lejasstradu ceļu uz mežu, kur parasti braucam arī sēnēs. Tajā rītā sapratu, ka tā īsti divas ilgāku laiku nemaz neesam bijušas. Parasti jau mājā, kurā trīs paaudzes mīt, kāds vēl uzkuļas, piedalās un iesaistās. Pārrunājām šo un to un iegriezām mazākos celiņos meklēt slotu zarus, jo tā jau nemaz nebija, ka septembrī viss bija. Šis tas bija jāpameklē, tomēr slotas biju nodomājusi piemeklēt arī svaigas, kamēr vēl ir. Kā nepietiks, to paķers no slotu žāvēšanas vietas bijušajā kūtsaugšā, kur žūst un stāv zaļš visu ziemu un manu sirdi ar to ļoti priecē.

Iegriezu arī mazāk zināmos celiņos un ļāvos tiem mūs vest patālāk. Pēc brīža gan bija jāaprunājas ar vienu jauku sēņotāju, kuram oma izprasīja, uz kuru pusi Balvi, uz kuru Gulbene, iepinot, mīļo dēliņ, saprotams; šādus vārdus var dzirdēt arī dzīvē, ne tikai izlasīt pasakās par satiktām večiņām un labiem vecīšiem. Tomēr saruna jau tikai prieka pēc; vai nu kāds varētu iedomāt, ka tādas divas brašas sievas ar ideāli uzturētu auto paliks līdz tumsiņai ūjināt pa mežu.

Visam pa starpu sagriezu bērzu zarus, sadabūju kadiķi, pīlādzi, sagriezām arī vērmeli pie vienām atstātām mājām, biškrēsliņi arī bija un varbūt vēl kas. Pirts diena notika jau tad!

Mājās tēvs jau pirti bija sakurinājis, vajadzēja vēl tikai skrubējamos, asinszāļu slotiņas, pelašķus un citas pēršanai domātās slotas paņemt un doties!

Tā oma nav kāpēja uz lāvas, es ņēmos sildīt viņas kājas siltā, vēlāk karstā ūdeni, lai viss ķermenis izsiltu iespējami vienmērīgi. Uzmetu gariņu un ar slotām jaucu gaisu, lai temperatūra telpā izlīdzinās un ķermenis silst un visām pusēm.

Pirts mūzika

Ar prieku aicinu Jūs klausīties, just un baudīt jaunāko "Iļģu" veikumu - albumu "Tur saulīte pērties gāja".

Tajā skan gan tautas melodijas, gan "Iļģu" kompozīcijas, iekļaujot pirtsslotu švīkstus un "gariņa mešanu".

http://www.diena.lv/kultura/muzika/te-nu-ta-ir-latviska-pirts-muzika-13919680

Te sižets par jauno albumu un arī par koncertu un "Iļģu" turpmākiem plāniem.
Jā, koncerts bija spēcīgs, gaišs un dinamisks - kā paši spēlmaņi!

http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/ilgi-izdod-pirts-ritualiem-veltitas-dziesmas-13919919

Pēcpirts sajūtas - paldies Līgai!

http://majdzemdibas.wordpress.com/2011/12/03/laimesslotas-miesai-un-dveselei/

Priecājos Jūs satikt manā sarunu telpā par pirti!

Lai arī par pirtnieci varu sevi dēvēt tikai kopš augusta beigām, kad esmu saņēmusi diplomu Pirts skolā, pirts sajūtas un domas par pirti manī bijušas kopš bērnības.

Paldies manam tētim, kurš uzbūvēja pirtiņu mūsu mājās Gulbenē un mēs ik sestdienu gājām tur mazgāties, sildīties un mazliet pērties. Tur risinātas interesantākās sarunas ar sirdsdraudzeni pusaudžu gados, tur meklēts mierinājums, kad tik ļoti gribējās pabūt vienatnē.

Pirmo pirts brīnumu arī piedzīvoju tur. Tas bija laiks, kad pēc lieliem pārdzīvojumiem jutu vēlēšanos tieši pirtī ar sevi runāt un izprast. Radās sajūta, ka iemīļotajā vietiņā uz lāvas varu būt vistuvāk savai sirdij un būtībai. Mācoties uzzināju, ka pirtiņā siltumā, mitrumā, puskrēslā cilvēkā dabiski noris pašsakārtošanās procesi un tas notiek gan fiziskā, gan emocionālā, gan garīgā plānā.

Pēdējos divus gadus par pirti interesējos un mācos sevišķi daudz. Man ir bijusi tā laime mācīties pie Sarmītes Krišmanes, Ziedoņa Kārkliņa, Gvido Zinkeviča un Viļņa Lejnieka. Padoms netiek liegts arī tagad, jo strādājot pirtīs, jautājumi ir pēc katras pēršanas.

Mana interese par pirti ir plašāka par relaksējošām procedūrām. Novērtējot lieliskās atpūtas iespējas, ko sniedz pirts un pirts rituāls, mani saista pirtiņas dotā iespēja spēcīgi kārtot savu iekšējo pasauli un attiecības ar apkārtējiem. Pirtī pastiprinās katra doma un katrs vārds, ko sakām, līdz ar to lēmumiem, jūtām un izvēlēm ir lielāks svars, ja tās briedina pirtī.

Domās esmu izlolojusi vairākas pirts idejas - sievu pirts, pirts bērniem, pirts ģimenēm, pateicības pirtiņas, pirts vecmāmiņai un vectētiņam, par kurām šajā vietā Jums stāstīšu! Daļu no izlolotā esmu jau piedzīvojusi, varēšu pastāstīt arī par sajūtām!

Ja Jums interesē pirts devums, labs pēriens vai sarunas, būšu priecīga par Jūsu e-pastu vai zvanu.

Kontakti atrodami lapas augšdaļā.

Saulē, gaismā, mierā,
Anita Laime